Ar prieku ziņojam pavasara vēsti. Ja atceramies, iepriekšējās sesijās esam ziedojuši Betlēmes žēlsirdības mājai jeb mūsu rehabilitācijas centram.
Šobrīd šis rehabilitācijas centrs spēj uzņemt viesus un tādēļ gaidāmajā pavasara sesijā mūs sagaida kāda īpaša dāvana. Mums būs eksluzīva iespēja pabūt rehabilitācijas centrā,  jo pavasara sesija notiks no 27. līdz 29.aprīlim Betlēmes žēlsirdības mājā (jeb rehabilitācijas centrā) Katoļu 14, Rīgā.

Visi esiet mīļi gaidīti!

Lāsma

 

View Larger Map

Ziemas sesijā tiekamies no 27.janvāra līdz 29.janvārim O.Vācieša ielā 6, Rīgas Katoļu ģimnāzijas telpās. Līdzi ņemam Bībeli, skolas grāmatiņu ar zīmogiem (tiem kuriem ir), siltu apģērbu (varbūt būs ziema!), labu noskaņojumu un vēlēšanos iegūt jaunas zināšanas!!!

Sākums 27.janvārī plkst.18:00.

Lūgums savlaicīgi pieteikties tiem, kuriem nepieciešamas naktsmājas!

Kā arī pārējiem gribētājiem būtu jāpiesakās, jo mūsu jaukajām saimniecītēm vajadzētu zināt dalībnieku skaitu.

Paldies!

Uz drīzu tikšanos!

Lāsma

Šajā laikā sapratu, kas mani attālina no Dieva, skaidri to apzinājos. Izjutu arī to, cik spēcīgs sakraments ir grēksūdze, ka tas tiešā atjauno un no jauna atgriež pie Dieva. Pirms grēksūdzes lekcijās dzirdēto nespēju no sirds pieņemt, noticēt tam. Bet pēc grēksūdzes bija tāds vieglums un reizē nāca arī ticība. Laba grēksūdze tiešām atjauno.

Patrīcija

***

Šī bija mana otrā sesija Marijas skolā. Pirmajā sesijā es nepārkāpu sev pāri un neaizgāju liecināt. Tomēr mani uzrunāja vārdi, ka tad, ja neapliecināsi to citiem, žēlastībā var arī pazust. Tāpēc es teicu Dievam , ka nākošajā sesijā es noteikti iešu liecināt. Līdz pat šai sesijai pār mani ir lijis milzum daudz žēlastību, man pavērās jauna, brīnišķīga pasaule. Arī šajā sesijā guvu daudzas sev nozīmīgas atziņas un piedzīvoju prieku un Svētā Gara izliešanos aizlūgumu laikā.

Pēdējās lekcijas laikā man pienāca klāt draudzene un teica, ka jau jābrauc mājās. Tomēr mana pirmā doma bija: „Nē, paļaujies, gan jau tiksi mājās!” Tajā brīdī biju gatava pat iet kājām 7 kilometrus no autoostas uz mājām, tomēr iekšā bija pilnīgs miers. Tā nu es izdarīju, ko biju solījusi, – aizgāju liecināt. Pēc tam man paziņoja, ka ir tieši viena brīva vieta mašīnā, kas brauc gar manām mājām. Pateicība Dievam!

Jolanta

***

Esmu sapratusi, cik svarīgi ir Dievam pateikt „jā” it visās lietās, jo sevišķi tajās, ko visvairāk gribas izdarīt, vai tieši pretēji – nedarīt.

Jau pirms divām nedēļām zināju, ka šodien būs jāpiedalās sacensībās, turklāt es to biju sarunājusi ar kādu man ļoti tuvu cilvēku. Vienmēr esmu bijusi vāja, ja kāds ko lūdz, nevaru atteikt. Tikai ar lūgšanas palīdzību esmu šeit. Es tiešām šajā nodomā ļoti daudz lūdzos un nestrīdējos ar šo cilvēku, ka es to iepriekš biju mēgusi darīt. Dievs tik tiešām uzklausīja manu lūgšanu, un cilvēks, ar kuru biju sarunājusi piedalīties sacensībās, it nemaz nedusmojās. Tas tiešām ir pilnīgi neticami un iespējams tikai Dievam.

Vēl es sapratu, cik ļoti svarīgi ir būt patiesai lūgšanā, nemelot Dievam. Turklāt esmu sapratusi arī to, ka Dievam var izteikt arī savu neapmierinātību.

Viena no svarīgākajām atzinām ir tā, ka svēto garu var izjust arī nejūtot emocijas. Svarīga ir pastāvība, nedrīkst būt emociju kalps. Nevajag priecāties tikai par to, ka izjūtu prieku vai kādas citas emocijas, Dievs tāpat mīl, arī bez lielām sajūtām, emocijām. Agrāk man tas bija pārāk svarīgi, bet tagad mans mērķis ir Dievs, nevis tās labās izjūtas.

Slava Dievam par jaunajām atziņām, kas iemājoja manī!

Evita

***

Slavēts Jēzus Kristus! Pēdējā aizlūgšanā Dievs man deva mēļu dāvanu un izgaisināja manas šaubas par to. Aizlūgšanas laikā lūgšanas vadītāja teica, ka šķiet man vajadzētu lūgt mēļu dāvanu. Tomēr es biju apjukusi, jo īsti neticēju runāšanai mēlēs. Man ieteica, lai neturos pretī un ļaujos Svētā Gara darbībai. Pēkšņi mute un mēle sāka kustēties. Man no pārsteiguma iepletās acis un sāka tecēt asaras. Beigās es pateicībā Dievam noslīgu ceļos un domās teicu: „Paldies, Jēzu, ka dāvāji man mēļu dāvanu, bet vislielākais paldies par to, ka izgaisināji šaubas, kas nenāk no Tevis!”

Diāna

***

Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Pateicos Dievam par Marijas skolu, kuras 4 sesijās esmu saņēmusi tik daudz. Tomēr, kad man piedāvāja lasīt lekciju, negribēju to darīt. Nodomāju, ka iešu klusumā lūgties un jautāšu Tētim, cerot, ka Viņš neliks man to darīt. Tomēr Viņš atgādināja man rakstu vietu Er 13, 17, kur teikts „Paklausiet saviem vadītājiem”.

Kad man atsūtīja lekcijas tēmu „Dāvids un pārbaudījumi”, nodomāju, ka man ir labas vecas liecības, kuras izmantot, stāstot par pārbaudījumiem savā dzīvē. Tomēr Tētis uzdāvināja man ļoti daudz jaunu pārbaudījumu, lai mainītu manu sirdi. Tas, ko es sevī ieraudzīju, bija sāpīgi – lepnības pašpārliecinātības skarbums. Kad apsēdos, lai beidzot nolasītu lekciju, bailes mani paralizēja, un es nespēju neko rakstīt. Caur māsu lūgšanām Dievs uzrādīja manu grēku, kurš bija nobloķējis manu veselo saprātu. Tā bija mana „skolotājas prot” kritiskā, augstprātīgi vērtējošā attieksme pret Marijas skolas lekcijām un lektoriem. Kad nožēloju šo grēku, Kungs deva spēku izdarīt pat vēl vairāk. Pārbaudījumu kļuva vairāk pēdējā dienā, kad mājās pazuda internets un izslēdzās mobilais telefons, taču manī jau valdīja miers, kuru deva Jēzus. Braucot uz sesiju, ar kādu māsu dalījāmies par saviem pārbaudījumiem un nospriedām, ka būs lielas svētības, ja reiz tiekam tā sagatavotas, un tā arī bija. Slava Kungam!

Leontīna

***

I a man Englishman among you this is my 4^th time here. This time I relly felt God convicting me about my failures and weaknesses. In the last talk we were asked how many people we have lead into discipleshipthis week. When did we last make disciple. I have been a believer for many years and had to admit that I have in that time brought almost noone to faith in Christ. I felt horrified at the look of fruit in my life. I am a protestant not a catholic, but felt that really I need to cry out to God for mersy and go to a priest to confess my sins. Thanks be to God he is the one who can forgive and make uz new.

Alan

Tulkojums: Es esmu no Anglijas un šeit esmu ceturto reizi. Šoreiz es tiešām sajutu, kā Dievs norāda manas kļūdas manās neveiksmēs un vājumā. Pēdējā lekcijā tika uzdots jautājums, cik daudz cilvēkus mēs šīs nedēļas laikā esam darījuši par mācekļiem un kad bija pēdējā reize, kad mēs kādu darījām par mācekli. Esmu ticīgais jau daudzus gadus, bet jāatzīst, ka šajā laikā gandrīz nevienu neesmu atvedis pie Jēzus. Es sajutos šausmīgi par to, kādi ir augļi manā dzīvē. Esmu protestants, nevis katolis, bet es sajutu, ka man patiešām ir jākliedz uz Dievu pēc Viņa žēlastības un ka jāaiziet pie priestera, lai atzītu grēkus. Pateicība dievam, ka Viņš ir tas, kurš piedod un dara mūs jaunus.

Alans

]]> http://evangelizacijasskola.lv/2012/01/03/liecibas-no-oktobra-sesijas/feed/ 0 ziemeljmeita28 http://evangelizacijasskola.lv/2011/12/02/uz-satiksanos-ziemas-sesija/ http://evangelizacijasskola.lv/2011/12/02/uz-satiksanos-ziemas-sesija/#comments Fri, 02 Dec 2011 20:24:43 +0000 Evaņģelizācijas skola http://marijasskola.wordpress.com/?p=314 ]]> Informējam, ka ziemas sesija notiks 2012.gadā no 27.janvāra līdz 29.janvārim Rīgas Katoļu ģimnāzijas telpās O.Vācieša ielā 6. Dalības maksa līdzšinējā Ls 5. Esiet visi mīļi gaidīti un arī aiciniet draugus, paziņas!
Uz satikšanos ziemas sesijā!!

Rīgas Sv. Alberta Romas katoļu baznīcā

(Liepājas ielā 38)

2. SOLIS – GRĒKS

Programmā:

- Grēku nožēla savu mirušo priekšteču, savā un visu savu ģimenes dzīvo
piederīgo vārdā,

- Rožukroņa daļa par mirušajiem,

- Kristības solījumu atjaunošana,

- 18.00 Ģimenes dziedināšanas Svētā Mise

(no 16.00 būs iespēja pieiet pie grēksūdzes).

Gaidīsim priesterus: t. Maksimiliānu Podvika OCD,

pr. Rolandu Kairišu, pr. Arni Maziļevski, t. Jāzepu Sitnieku MIC,

t. Krišjāni Dambergu OFMCap, pr. Andreju Trapučku,

t. Aldi Ziemeli OFMCap

2.solis.Sludinajums

Gimenes_ciltskoks_Sv.Misei

Manuprāt, šī sesija bija īpaša. Protams, ārēji tā īpaši neatšķīrās no visām citām, taču liecībās redzams pretējais. Šoreiz, kā nekad, daudzi liecināja par Svētā Gara darbību un saņemtajām dāvanām. Es ticu, ka Dievs mums katram ir paredzējis ko īpašu. Un varbūt tieši Evaņģelizācijas skola ir ceļš uz to.

Bija patiess prieks jūs visus šeit redzēt, kopā lūgties, slavēt Kungu un augt ticībā. Īpašs prieks par ciemiņiem un nu jau dalībniekiem no Betlēmes žēlsirdības mājas. Turklāt mums katram ir iespēja palīdzēt.

Centram ir nepieciešamas: 

- gultas, 

- būvniecības/celtniecības materiāli, 

- amatniecības materiāli un instrumenti. 

Varbūt kāds no jums var palīdzēt, kaut ko ziedot no iepriekšminētā. Iespējams jums ir vēl kāda ģeniāla ideja kā palīdzēt centra komandai un puišiem. Droši varat zvanīt Igoram, telefons 26903982. Viņš ļoti, ļoti priecāsies par jebkuru palīdzību.

Drīzumā mājas lapā būs lasāmas arī jau minētās liecības.

Iecere par šāda centra izveidi jau vairākus gadus bija pašreizējam Rīgas arhibīskapam-metropolītam Zbigņevam Stankevičam. Šādu sociālu projektu vēlējās īstenot arī vairāki brīvprātīgie, kas savulaik kalpoja pie Kalkutas māsām, palīdzot Mātes Terēzes mīlētajiem visnabadzīgākajiem no nabagiem. Ideju par šādu sociālu projektu jau 20 gadus loloja arī Viktora Pentjuša fonda vadītāja Dana Anskaite. Bija jau tapis projekta uzmetums, taču līdz šim neradās iespēja to īstenot.

Šogad ilgo lūgšanu auglis ienācās! Latvijā tika uzsākta Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skola, kuras „atzari” ir Ukrainas misionāru skola un žēlsirdības mājas vairākās valstīs. Misionāru skola gatavo kalpošanai žēlsirdības mājās. Kad Latvijā ieradās kāds kapucīnu mūks no Lietuvas un mācītājs no Izraēlas, kas dalījās pieredzē žēlsirdības māju izveidē savās valstīs, izrādījās, ka šo māju koncepcija līdzinās Latvijā izlolotajai idejai. Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs deva zaļo gaismu šāda centra uzsākšanai Latvijā, un atradās telpas tā ierīkošanai. Nodibinājums „Nova vita”, kas tika izveidots pirms diviem gadiem, kad radās ideja par šādu centru, varēja uzsākt „Betlēmes žēlsirdības mājas” izveidi.

„Betlēmes žēlsirdības māja” ir gaismas stariņš, kas izspraucies caur debesu pelēkajiem mākoņiem. Jā, patiesi, šajā apkārtnē varam sastapt daudzus cilvēkus, kas darbdienas vidū bezmērķīgi pavada laiku un meklē laimi īslaicīgā reibumā. Tik ļoti būtu vajadzīgs kāds, kurš viņus uzlūko un saka “Nāc, es tevi iepazīstināšu ar Jēzu! Viņš tevi mīlēs, sauks tevi vārdā un dzirdīs ar dzīvības ūdeni alkohola vietā. Nāc!” Tieši šāda „Betlēmes žēlsirdības mājā” ir misionāra Igora un brīvprātīgās Daces – mīlestības misija: uzrunāt cilvēkus uz ielām un stāstīt par iespēju uzsākt jaunu dzīvi žēlsirdības mājas kopienā.

Igors Bondarenko ir Ukrainas misionāru skolas audzēknis no Izraēlas, kurš ir atbraucis uz Latviju veltīt gadu kalpošanā Jēzum. Viņš pārstāv mesiānisko protestantu baznīcu „Dzīvā Izraēla”, kurai pieder Jēzum ticīgi ebreji Savulaik pats dzīvojis uz ielas un bijis draugos ar narkotikām. Kāds cilvēks viņam stāstījis par Dievu, un Igors piekritis doties uz līdzīgu žēlsirdības mājā Izraēlā. Tur iepazinis Jēzu un Viņa dāvāto brīvību. Pastāv teiciens: „Narkomāns – tas ir uz visu dzīvi.” Viņa pieredze kopā ar Dievu mainīja šo stereotipu. Tagad Igors seko Kristum un palīdz tiem, kas nonākuši tādā pat situācijā, kādā reiz bija viņš. Igors jau ir piedalījies žēlsirdības māju izveidē Vācijā, kur tā bija protestantu iniciatīva, un Ukrainā, kur kalpošana kļuva ekumeniska un sākās sadarbība ar Romas un grieķu katoļiem, pareizticīgajiem, baptistiem un reformātiem. „Mums bija lieliskas kopīgas lūgšanas,” atceras Igors.

„Betlēmes žēlsirdības mājā” Rīgā arī tiek uzņemts jebkuras konfesijas cilvēks, un katram ir tiesības savu konfesionālo piederību pilnībā izdzīvot. Tie, kas vēl nepieder Baznīcai, var brīvi izvēlēties iet uz protestantu, katoļu vai pareizticīgo dievkalpojumiem un ar laiku atrast savu vietu.

Uzņemšanas nosacījums ir cilvēka apņemšanās savā dzīvē kaut ko mainīt vai vismaz mēģināt to izdarīt. Jāpieņem arī lēmums žēlsirdības mājā pavadīt pusgadu. Nevar vienkārši no ielas atnākt, nākamajā dienā iet projām un pēc tam nākt no jauna, kā tas notiek patversmēs. Cilvēkam arī jābūt gatavam saņemt palīdzību no Kunga.

Dziedināšana „Betlēmes žēlsirdības mājā” notiek ar Dieva un Viņa Vārda palīdzību. Kopienas locekļiem ir jāievēro noteikta dienas kārtība: 7.00 no rīta ir celšanās; 7.30 lūgšana un Dieva vārda lasīšana; 8.30 brokastis; 9.00 darbs, t.i., mājas un apkārtējās teritorijas uzkopšana; 13.00 pusdienas; 14.00-17.00 darbs; 17.00 sākas brīvais laiks; 19.00 visi pulcējas, lai klausītos sprediķi jeb mācību. Otrdienās šis laiks ir veltīts brālībai, kurā cilvēki dalās par nedēļas laikā piedzīvoto, liecina par Dieva darbību, stāsta par savām atklāsmēm un uzdod jautājumus. Drīzumā darbam paredzētajā laikā kopienas locekļi strādās pie malkas iepakošanas,- šo darbu nodrošinās kāds uzņēmējs. Nopelnītā naudu tiks izmantota to cilvēku vajadzībām, kas mājā uzturēsies, dažādu lietu iegādei un remontam. Kopiena ir atvērta uz sadarbību arī ar citiem uzņēmējiem, kā arī ar garīdzniekiem, kas „Betlēmes žēlsirdības mājā” sludinātu Dieva vārdu.

Pēc pusgadu ilgās rehabilitācijas ir trīs iespējas – uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus kopienas, palikt kopienā, strādājot ārpusē un daļu ienākumu dodot kopienai vai arī mācīties misionāru skolā, lai pēc tam kalpotu kādā žēlsirdības mājā.

„Betlēmes žēlsirdības mājas” darbību var atbalstīt, sniedzot praktisku palīdzību – piemēram, ziedojot pārtikas produktus, dāvinot spilvenus, segas, čības un ziemas apavus, remontam nepieciešamos būvmateriālus. Ir vajadzīgi arī dažādi specifiski medikamenti, piemēram, ziede ilgi nedzīstošu brūču dziedēšanai, kas rodas alkoholiķiem un narkomāniem. Kopiena būtu ļoti pateicīga arī mediķiem, kas būtu gatavi brīvprātīgi apmeklēt mājas iemītniekus, lai veiktu viņu veselības pārbaudi.

Ļoti vajadzīgs šobrīd ir arī finansiāls atbalsts malkas apkures katla un apjomīga ūdenssildītāja iegādei un uzstādīšanai. Ziedot iespējams nodibinājumam „Nova vita” ar sabiedriskā labuma statusu (tel. 29804336, e-pasts: nova.vita.latvia@gmail.com).

Rekvizīti ziedojumiem: nodibinājums “Nova vita”, Katoļu iela 14, Rīga; reģ.nr. LV40008062920; A/S Hipotēku bankas konta nr: LV17LHZB1000189085001. Maksājumu uzdevumā norādīt – ziedojums „Betlēmes žēlsirdības mājai”!

„Nova vita” jau iepriekš pateicas visiem atbalstītājiem, kas ar savu ziedojumu vai praktisko palīdzību piedalīsies šajā mīlestības darbā!

LRKB IC

pārpublicēts no www.katolis.lv

http://www.katolis.lv/main.php?parent=4264

Liels, liels lūgums savlaicīgi pieteikties tiem, kuriem nepieciešamas naktsmājas!! Paldies!!

Uz tikšanos pēc mēneša!

Ar sveicieniem Lāsma.

Kad man tētis pateica, ka ir iespēja doties uz Aglonu, es simtprocentīgi biju par, bet, kad uzzināju, ka sesija ilgs 10 dienas, es biju kategoriski pret. Pāris dienas pirms došanās uz Aglonu tētis man vēlreiz pārjautāja, bet šoreiz jau konkrētāk, sakot: „Tu brauksi vai man atrast citu tavā vietā?” Tajā brīdī es sapratu, ka man te ir jābūt. Kad atbraucu uz Aglonu, man atkal kaut kas iekšēji jautāja: „Kādēļ tu esi šeit?” Šo jautājumu es sev uzdevu vairākkārt. Otrajā dienā es Sv. Mises laikā piekalpoju pie altāra kā ministrants. Tā bija pirmā reize, kad es ko tādu darīju. Kad nostājos pie altāra, sajūtas bija tādas kā vēl nekad. Es centos nostāvēt taisni, bet nevarēju. Sajutu, ka Svētais Gars ir ļoti tuvu. Šīs sajūtas ir neaprakstāmas.

Dienā, kad es pieņēmu Jēzu kā savas dzīves Kungu, visu atlikušo dienu biju kā lidojumā. Likās, ka varu palīdzēt visai pasaulei. Jutos kā apreibis, sajūta bija vienkārši lieliska. Ikvienam, kas vēl nav pieņēmis Jēzu par savas dzīves Kungu, iesaku to izdarīt. Tas ir to vērts.

Kārlis (16 gadi)

 ***

Aglonas bazilikā piedzīvoju brīnumu. Es satikos ar Dzīvo dievu. Kādas komūnijas laikā, saņemot Hostiju, sajutu lilijas un piparmētru garšu. Bija satraukums un reizē neticība, ka tā var būt. Es palūdzos un uzkāpu augšā, kur Jaunava Marija lūdzas pie sava dēla Jēzus krusta. Skūpstot krusta koku, es atkal sajutu to pašu garšu. Dievs apliecināja, ka Viņš mani mīl un ir Mīlestības Dievs, kurš man ir jāielaiž savā sirdī.

Zane

  ***

„Lielas lietas pie manis ir darījis Varenais.” (Lk 1;49) Jēzus man atklāja krusta koku, kuru var apskaut, pie kura var piespiesties, pie kura var nolikt pilnīgi visu. Šorīt es „atdevu” savu vecāko meitu, kurai esmu ļoti pieķērusies.

Es ticu, ka Dievs mani ir atbrīvojis no atstumtības gara, kurš mani ir mocījis visu mūžu.

Pateicība Aglonas Dievmātei, kas ir mana māte jau vairāk kā 10 gadus, kura visas šīs dienas lūdzās par mani un turpina lūgties. Slava un pateicība Dievam!

Maruta

  ***

Tas vienkārši notiek. Kad Jēzus mīl, tad sirds ir Debesīs. Gribas dalīties viņa visvarenajā mīlestībā ar ikvienu. Pēdējā skolas sesijā Dievs mani sauca un es atklāju savu aicinājumu. Divas nedēļas pirms šīs skolas sesijas es iestājos noviciātā.

Vakar biju kopā ar māsu Karolīnu. Mums abām šķita, ka esam saņēmušas pārāk maz Jēzus miera. Viņa aicināja doties vēlreiz uz baznīcu un es piekritu, tā šķita fantastiska doma. Mēs devāmies uz baznīcu, lai ielaistu sirdī vairāk Jēzus miera un visvarenības. Es lūdzos klusumā un centos saklausīt Viņa balsi. Un zināt ko! Viņš teica: „Es mīlu Tevi, mana mūžīgā meita!” Tāpēc gribu teikt, paļaujieties uz Dievu, jo Viņš mūs mīl. Aleluja!

Austeja (Lietuva)

  ***

Es nespēju līdz galam saprast, ko tieši Dievs pie manis ir paveicis, taču es jūtos tik dzīva, kā vēl nekad. Vakarā, kad bija Sv. Gara izliešanās, nemaz nebiju domājusi iet priekšā, tomēr pēkšņi aizgāju un paprasīju, lai par mani aizlūdz. Un caur šo lūgšanu es sajutu milzīgu Dieva klātbūtni. Es sapratu, cik bezspēcīga esmu Viņa varenības priekšā. Tomēr šis bezspēks it nemaz nebiedēja, jo Dievs man bija devis lielu paļāvību Viņā, Viņa mīlestībā. Viņš mani darīja garīgi dzīvu. Pateicība Dievam!

Maija